Bet visskaistākās baumas bija par to, ka mēs visi no Mielava grupas Jauns mēness esam geji. Nu un kas, ka geji? Pat stilīgi? Varbūt. Bet, kad esi puisis spēka gados, to uztver kā milzu apvainojumu. Tas man lika ļoti skaidri saprast, ka turpmāk visādas baumas vienkārši būs. Un nav jēgas reaģēt, atrisinājuma taču nebūs. To esmu mācījies no Raimonda Paula. Viņš ir tik daudz apvainots. Un pamanījies nekad uz to nereaģēt, lai kā viņu ievainotu. Visvieglāk ir reaģēt uz repliku – re, par hitu kļuvis kārtējais Rača mēsls kopā ar Paulu... Nē, tas krupis ir jānorij, kaut milzīgs.

Jāpriecājas, ka mēs nedzīvojam Krievijā, kur preses fotogrāfi dienu un nakti stāv zem logiem un seko, vai nav dzirdams kāds strīds, vai pāris nāk mājās kopā vai pa vienam... Kad ar Kasparu sagājām kopā, biju tikko sākusi vadīt šovu Koru kari, un mana persona droši vien pastiprināja preses interesi par Krištopanu ģimeni. Biju tam gatava. Zini, es ļoti lepojos ar savu jauno ģimeni. Domāju, viņu statuss un pārticība liecina par viņu spējām, talantiem un gudrību. Man bija ļoti viegli iejusties Kaspara ģimenē, šajā jautājumā man nav pamata izlikties. Gāju ar atklātu, draudzīgu attieksmi un tiku ļoti labi uzņemta. No daudziem esmu dzirdējusi apgalvojumu, ka esmu līdzīga Kaspara mammai, jo vīrieši vispār izvēloties sievietes, kas līdzinās viņu mātēm. Laikam jau tā ir taisnība. Un man tas ir vislielākais kompliments, ja mani kaut nedaudz salīdzina ar Kaspara mammu.