Nedēļas nogalē kopā ar draudzenēm nolēmām tuvāk izpētīt naktsdzīvi Nagojas nomalē. Ēkām, pelēkiem betona klučiem, uz kuru balkoniem žāvējas veļa, šeit nav vairāk par trim stāviem, pa ieliņām lielākoties pārvietojas vien studenti, bez rūpēm var atstāt vaļā dzīvokļa durvis uz visu dienu, aiz loga mūžīgi rībina vilciens, gar dzelzceļa sliedēm stiepjas mazdārziņi, un, kaut arī Nagojas centrs ir tikai divdesmit minūšu brauciena attālumā, tā debesskrāpji no mūsu loga nav redzami. Sākām ar bāru tepat pāri ielai. Mirgojošā izkārtne, zaļbaltā krāsu salikuma un gotiskā burtu fonta dēļ aizdomīgi līdzīga vācu alus krogam, vēstīja vien “restorāns un bārs”. Sagaidīju apskretušu vietu ar japāņu vīriešiem gados strebjot sake, bet nokļuvu japāņu jauniešu dzimšanas dienas ballītē. Mums iesoļojot pa durvīm, pie bāra letes sēdošais bariņš pēkšņi apklusa un pēc pāris sekundēm atskanēja izsaucieni līdzīgi "oooooo". Mulsi smaidīdamas, apsēdāmies pie bāra. "Beautiful", pie mums vērsās miniatūra meitene ar divus centimetrus gariem zaigojošiem liekajiem nagiem. “Sexy fashion,” piebalsoja viņas draudzene. Nagojā tekoši angliski runā reti kurš, un arī šis bārs nebija izņēmums. Mēģinājām saprasties lauzītā angļu valodā, kā arī ar žestu, franču – japāņu vārdnīcas un google translate palīdzību (google translate ir pēdējais laiks nopietni piestrādāt pie japāņu-angļu tulkojuma kvalitātes – japāņi smejas un groza galvu, bet angliskais tulkojums līdzinās apziņas plūsmas literatūrai). Lai nu kā, noskaidrojām, ka puisis aiz letes, kurš vienu pēc otra aizrautīgi jauca kokteiļus visās indīgajās varavīksnes krāsās, ģērbts nevainojami baltā žaketē, ar ordeņiem pie tās atlokiem, esot “internationally renowned chief bartender”, kautrīgajam trauku mazgātājam ir tikai 15 gadu, bet bāra īpašniekam, kurš mūs izklaidēja ar “maģiskiem trikiem”, patīk gatavot ēst. Puišu trijotne aiz letes mums lēja dzērienus par pusvelti un cienāja ar šokolādi un cigaretēm. Starp citu, šī ir vēl viena no Japānas dīvainībām - te nedrīkst smēķēt uz ielas, izņemot tam īpaši paredzētas vietas, bet drīkst bāros, restorānos, kafejnīcās un klubos, kur tā vien griežas dūmu mutuļi. Vakars vainagojās ar dzimšanas dienas torti, kuru visi ēda un, skaļi ķiķinot un stiepjoties pāri bāra letei, viens otram baroja ar irbulīšiem, un saucieniem: "I love you, I love you, I love you!", mums ejot laukā pa durvīm. Japāna mani joprojām pārsteidz ik dienas. Apsolījām nākt ciemos atkal.
