Mājaslapas redaktore Agnese atgādina, ka pienākusi atkal mana kārta mājaslapā uzrakstīt „kaut ko skaistu”. Vai varēšot uz ceturtdienu? Nu, protams, kas jādara, jādara. Aizveru datoru un izeju pilsētas ielās. Dodos uz lielveikalu pēc savām mīļajām zaļajām olīvām. Labākai iedvesmai. Veikalā pa ceļam uz kasi ieraugu kārdinošus stikla lampionus kā elegantus ledus gabalus. Un gara acīm jau redzu, kā tie, vakara krēslā aizdedzināti, mirdz manā rudens lapām piebirušajā dārzā... Ņemu ciet vairākus, lieku grozā. Pie kases tos izņemot, sajūtu pēkšņu griezīgu sāpi pirkstā. Brrrr. Uzmetu skatienu rokai: esmu pamatīgi sagriezusies ar lampiona metāla vāka malu. Tik muļķīgi. Asinis pil kā no pārrauta aizsprosta – uz letes, uz grīdas... Otrā rokā soma; olīvas nav kur nolikt... Saspiežu vismaz pirkstus cieši kopā. Diemžēl tas nelīdz, pilēšanai nav gala. Aiz manis rosās puisis, aizņemts ar savu iepirkumu grozu. Jums nav kāda salvete, - izmisusi viņam prasu un rādu savu asiņaino roku. Viņš ieelsojas, ķer turpat no plaukta salvešu paciņu, atplēš un dod man pa vienai... Tās acumirklī top sarkanas. Ar roku, kurā soma, cenšos noslaucīt asinis vismaz no letes...
Aiz manis jau sastājas pircēju rinda... Visi klusi un pacietīgi vēro notiekošo kā izrādi. Pārdevēja nesaprot, kāpēc čammājos, līdz, ieraudzījusi asinis, ķer klausuli, sauc apsargu un bļauj, ka steidzami vajag apkopēju ar lupatu. Svešais puisis palīdz man norēķināties par lampioniem, pat saliek tos maisiņā un aizsien. Nopērk man vēl vienu salvešu paciņu, ieliek manā somā un aizvelk rāvējslēdzēju. Apsargs tikmēr ir aizdiedzis uz netālo aptieku un atnesis dezinficējošu šķidrumu un plāksteri... Jūs palikāt tāda bāla, jums derētu kafija – sakopis manu roku, apsargs saka. Pirms attopos vispār ko atbildēt, aiz veselās rokas jau tieku aizrauta uz picēriju. Un man ir uzsaukta tase stipras kafijas. Sēžu, ar baudu to dzeru un blisinu acis. Pirksts smeldz... Bet lampioni tik sasodīti skaisti, - es ierunājos. Tie ir bīstami, malas kā pucnaži, - apsargs mani apsauc. Viņš tūliņ pat iešot un pielikšot tiem lielu brīdinošu uzrakstu. Mans gadījums tagad būšot izglābis desmitiem citu cilvēku pirkstus, kas varbūt arī sagribēs izgaismot šo rudeni. Un lai es noteikti brīdinot draugus un kolēģus. Nu ja. Esiet nu prātīgi ar lampionu vāciņiem!