Lietas, bez kurām nevari iztikt, esot prom no mājām, tevi kaut kādā ziņā raksturo. Tā taču ir, vai ne? Turklāt, ko viens uzskatīs par neizprotamu dīvainību, cits izskaidros pavisam citādi, vienkārši un nevilcinoties.
Veidojot materiālu SANTAS jūlija numuram, kurā trim sievietēm, kuru ikdiena saistīta ar ceļošanu,  lūdzām nosaukt lietas, kas viņām allaž ir līdzi, centos atcerēties savas stratēģiski svarīgās ceļojumu lietas.
Kaut kur braucot (nav svarīgi - uz diennakti vai vairākām nedēļām), līdzi brauc mana ikrīta kafijas krūze.  Manam vīram tas nav saprotams. Bet kā lai kafijas nedzērājam paskaidro, ka vislabāk kafija garšo no savas krūzes!? Turklāt viesnīcās pieejamie trauciņi ir tik smieklīga izmēra, ka, lai uzņemtu nepieciešamo kofeīna devu, kafija jāgatavo vismaz divas reizes. Nemaz nerunājot par to, ka sava krūze tālu prom no mājām, sniedz tādu īpašu sirdsmieru...  Noteikti čemodānā ielieku arī mazo ūdens vārāmo spirāli – bieži elektriskās tējkannas numuriņā nemaz nav. Jā, un bieži arī Lāses paku – nereti „bāriņā” piena nav vai ir tikai mazās saldkrējuma dozītes, kas man pagalam neiet pie sirds. Kafiju bez piena? Nē, paldies. Baltas kafijas baudīšana ir mana rīta neatņemama sastāvdaļa un var ietekmēt to, kāda būs visa diena (teiksim, ja to gadās apgāzt, jau skaidri zinu – „jāsavācas” un šodien jābūt gatavai uz daudz ko...)
Ņemu līdzi arī savu matu fēnu. Liels un smags, bet savējais.  Ieslēdzot pie viesnīcas vannasistabas sienas piestiprināto fēnu,  mati aizskrien uz visām pusēm un ir sajūta, it kā ar lodlampu svilinātu galvu (mēdz gan būt arī pretēji gadījumi).
Ah, kā man gribētos vieglāk attiekties arī pret matu un ķermeņa kopšanas līdzekļiem – nevis stūķēt čemodānā savus lielizmēra šampūnus, dušas ziepes un ķermeņa losjonus, bet paļauties, ka viesnīcas piedāvātās miniatūras būs gana labas! Tik daudz vietas somā ietaupītos!  Esmu mēģinājusi – galva pēc tādas mazgāšanas niez, mati kā pakulas, bet ķermenis nez kāpēc visu nedēļu  smaržo pēc cenās draudzīga vīriešu parfīma. Tāpēc – stiepju visu līdzi kā tāda cacīga gliemeziene.
Minētā raksta sakarā sarunājos ar Helēnu Demakovu un „aizkadrā” uzzināju, ka arī viņa, lai kurp dotos, līdzi ņem savu krūzi. Tikai ne lai dzeru kafiju, bet pagatavotu zaļo tēju sejas  ādas kopšanai... Un viņa, atšķirībā no manis, kas uzskata, ka sava krūze čemodānā, iespējams, liecina par neelastību, iedomām, dīvainību, šo apstākli pašapzinīgi izskaidro ar konservatīvismu. Punkts un āmen.