1. septembra pēcpusdienā uz ielas dzirdēju kādu sarunu, kurā vecmāmiņa un viņas mazdēls apsprieda situāciju - kādam zēnam (laikam jau puisēna klasesbiedram) esot divi vārdi, turklāt... abi vienādi. Aleksis Aleksis! Pasaule jūkot prātā! Pirmajā brīdī arī es nogrozīju galvu – nu, kur vēl tālāk? Kam tas vajadzīgs? No otras puses... Bet kāpēc gan ne? Kā saka mana mamma – kurš teicis, ka abām zeķēm jābūt vienādām?
Kad pavasarī nolēmu izmantot personālās šoperes pakalpojumus, es viņai sagādāju īstu izturības treniņu, nemitīgi jautājot – vai tad to var vilkt kopā ar šito?! Vai oranžā soma der pie šīm kurpēm?! Tiešām? Un viņa allaž atbildēja – bet kāpēc gan ne!? Izrādījās, ka visu, nu labi, gandrīz visu, drīkst (vilkt kopā, atsevišķi, pa pāriem un pat vairākiem lāgiem)! Līga lika man saprast, ka allaž cenšoties izskatīties pareizi, piemēroti un saskaņoti un šausmīgi baidoties izkatīties smieklīgi, mēs sev liedzam pašu galveno – prieku par savu sievišķību! Šis šopings bija katra iztērētā lata vērts, jo ieguvu ne tikai apģērbu, kas pašai sagādā prieku, bet arī zināmu psihoterapiju savam baiļu apsēstajam prātam.
Nupat gatavoju rakstu par šoperu pakalpojumiem Latvijā un iepazinos ar pavisam citādu šī aroda pārstāvi – Lauras gaumē ir tīrs, līdz sīkumiem saskaņots Odrijas Hepbernas stils. Piemeklējot man garderobi, viņa bieži teica „nē” un iemācīja izvēlēties apģērbu ar sievišķīgu glanci. Pēc karstās vasaras, kurā toņu trakums nebeidza vien pārsteigt un viss tika vilks kopā ar visu, sarunas ar Lauru bija kā veldzējoša pastaiga pa Francijas zaļajiem dārziem...
Vai mums katrai vajadzīgs savs modes šoperis? Protams, nē. Jas tev šķiet, ka ar garderobes izveidi lieliski tiec galā pati, visticamāk tā arī ir. Taču, ja arī tevi iepērkoties nomoka neatbildami jautājumi, iesaku riskēt un pamēģināt. Lielākais ieguvums? Tas katrai būs savs, visticamāk, saistīts ar to, kas darās pašas galvā...
Rakstu par modes šoperu pakalpojumiem lasi SANTAS oktobra numurā!